Sievietes maģija

Īstermiņa atmiņa un ar labticīgu naivumu tonēta uztvere ir nodrošinājusi man paļāvīgu attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem, kā arī noslēpumainības plīvurā tītu iespaidu pašai par sevi.

Tāda es sev liekos – neparedzama, absolūti sievišķīga savā romantiskajā mainībā un nepastāvībā, maģiska un neizprotama. Tāpēc gatava sevi ik pa brīdim pārbaudīt. Vai šo es protu? Un ar to situāciju varētu tikt galā? Bet ko tagad lai iesāku ar šo, kā to vispār saslaucīt??!? Pārsteigums sev pašai un apkārtējiem. Šaubos, pārbaudu, liecinu un piedzīvoju sevi kā dievišķu brīnumu katru dienu. Jā, ir jau reizēm grūti ar to dievieti sevī, kad nākas piezemēties, un neloģiski pavērsieni nereti sit arī mani pašu. Taču intriga saglabājas – kas es esmu? Ko te daru? Un – galvenais – KĀ??!?

Es to sauktu par dzīves garšu.

“Vēroju Jūs jau gandrīz divus gadus,” kādu dienu saka mūsu uzņēmuma grāmatvede, “un redzu, ka katru mēnesi cikliski atkārtojas viens un tas pats. Un sezonāli arī. Vispirms mēneša sākumā folikulārā līkne iet uz augšu, un Jūs ierodaties darbā ar savdabīgām idejām, mēģinot to realizācijā iesaistīt līdz tam rāmi funkcionējošo personālu. Tad luteīnā fāze liec līkni un Jūsu degunu uz leju, liekot zināmā apmulsumā aplūkot jau uzsāktos projektus. Pirms tam gan ir kulminācija – ovulācijas augstākais punkts, kad vēršaties pie manis ar neveikliem jociņiem, vienlaikus mēģinot mani pierunāt apkopot Jūsu gada ienākumu deklarāciju vai pārskatīt budžetu nedēļas nogales iepirkumiem. Tā arī Jūs izskaitļoju. Tagad jau algu daļā mēs slēdzam derības uz priekšu. Sanāk kā otra alga.”

„Bet kā… kā tad var zināt, kad tas būs? Es pati to nezinu… tas nāk kā pārsteigums, jau atkal un atkal uzķeroties uz garastāvokļa svārstībām kā pasaules gala vēstnešiem.”

„Man ir aplikācija mobilajā telefonā,” paskaidro grāmatvede, „tā atgādina”.

„Vai tas nav pārāk personīgi?” jūtelīgi ieprasos.

„Nemaz. Tā taču neprasa, ko tu ēdi brokastīs,” atbilde ir dzelžaini argumentēta.

„Tātad”, viņa turpina, „pilnmēnesī Jums riņķi zem acīm kļūst tumšāki un acis – lielākas, lai arī blāvākas. Taču domas formulējat drosmīgi un pārtraukumā uz kafejnīcu dodaties tikai bariņā. Pumpa uz zoda izmetas katra mēneša trešajā ceturtdienā un līdz nākamajai trešdienai ir prom. Sarkanie pleķi uz kakla vērojami brīžos, kad tiek aizskartas personiski nozīmīgas vērtības – pietrūkst piena, ko pieliet pie kafijas, vai jāatzīst, ka blogam bez kaķu video nav iespējams gūt panākumus. Pirmdienās un ceturtdienās Jūsu balss skan par divām oktāvām augstāk un papēži klaudz izlēmīgāk, tikai pirmdienās ar dzīvelīgu apņēmību, bet ceturtdienās – ar saspringtu izmisumu, cenšoties noturēt fasādi. Otrdienas ir „esmu tīri okei” dienas. Trešdienas – „vēl viss varētu būt labi…, ja vien rīt būtu brīvdiena”. Piektdienas – … te man nav, ko teikt, Jūsu ēna jau arī nerunā. Rudenī līdz pirmajām salnām veicat spītīgus izrāvienus profesionālajā vai personiskajā dzīvē. Ziemā tumsa un bālums dominē Jums sejā tāpat kā ainavā aiz loga. Pavasarī esat drīzāk trīsuļojoši ļimstošs vijolītes stāds, nevis resns ķeizarkroņa pumpurs, kas kā nepacietīgs šķēps šķeļ zemsedzi. Vasarā gan spalva spīd kā ietaukota un aste braši luncinās. Tā, lūk. Jums tās fāzes ir tik stabilas, ka var veidot alternatīvu laika skaitīšanas sistēmu… vai izmantot sējas un ražas kalendāram… Starp citu, vai mājās kaut ko audzējat?”

„Tomātus”, īsi nosaku, neuzdrošinoties nedz noklusēt šo faktu, nedz arī izvērst to plašāk.

„Nu, redzat!” ar gandarījumu smaida grāmatvede, un pēcpusdienas saule caur logu zeltī viņas īsi cirpto, blondo galvu.

Un es arī nejautāju, ko viņa ar to domā. Ar laiku tāpat nāksies uzzināt.

Ikdienā, staigājot gar grāmatvedes kabineta atturīgi korektajām durvīm, ne vienmēr tur ieeju, taču soli gan cieņpilni piebremzēju un paskatos apaļām acīm. Ne tikai tāpēc, ka bilance šķiet prātam neaptverama lieta.

Tur – aiz tām durvīm – mana pasaule ir kārtībā.

#sievietesmaģija #sievietes #laikaskaitīšana #citadimensija #dzīvekāpārsteigums #bilance #pasauleskārtība #fāzes #upe_nes #upenes #blogslatviski #personalbloglv #upenes_vārdus #storyteller #photoby_af